2. Dukanipāto

1. Paṭhamavaggo

1. Dukkhavihārasuttaṃ

28. (Dve dhamme anukkaṭi) [( ) syāmapotthake natthi] vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Katamehi dvīhi? Indriyesu aguttadvāratāya [aguttadvāro (aṭṭha.)] ca, bhojane amattaññutāya [amattaññū (aṭṭha.)] ca. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati savidhātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyo tathā mano;

Etāni yassa dvārāni, aguttānidha [aguttāni ca (syā.)] bhikkhuno.

‘‘Bhojanamhi amattaññū, indriyesu asaṃvuto;

Kāyadukkhaṃ cetodukkhaṃ, dukkhaṃ so adhigacchati.

‘‘Ḍayhamānena kāyena, ḍayhamānena cetasā;

Divā vā yadi vā rattiṃ, dukkhaṃ viharati tādiso’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

2. Sukhavihārasuttaṃ

29. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā . Katamehi dvīhi? Indriyesu guttadvāratāya ca, bhojane mattaññutāya ca. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyo tathā [atho (sī. syā. ka.)] mano;

Etāni yassa dvārāni, suguttānidha bhikkhuno.

‘‘Bhojanamhi ca mattaññū, indriyesu ca saṃvuto;

Kāyasukhaṃ cetosukhaṃ, sukhaṃ so adhigacchati.

‘‘Aḍayhamānena kāyena, aḍayhamānena cetasā;

Divā vā yadi vā rattiṃ, sukhaṃ viharati tādiso’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

3. Tapanīyasuttaṃ

30. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dveme, bhikkhave, dhammā tapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekacco akatakalyāṇo hoti, akatakusalo, akatabhīruttāṇo, katapāpo, kataluddo, katakibbiso. So ‘akataṃ me kalyāṇa’ntipi tappati, ‘kataṃ me pāpa’ntipi tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā tapanīyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Kāyaduccaritaṃ katvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ katvā, yañcaññaṃ dosasañhitaṃ.

‘‘Akatvā kusalaṃ kammaṃ, katvānākusalaṃ bahuṃ;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti [nirayaṃ so upapajjatīti (sī. syā. kaṃ. pī.)].

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

4. Atapanīyasuttaṃ



2. 双品
1. 第一品
1. 苦住经
28. （两种法的叙述）世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，具足两种法的比丘，于现法中住于苦，有恼害，有忧恼，有热恼；身坏命终后，当预期恶趣。是哪两种？不防护诸根门，以及于饮食不知节量。诸比丘，具足这两种法的比丘，于现法中住于苦，有恼害，有忧恼，有热恼；身坏命终后，当预期恶趣。"世尊说此义。于此，如是说：
"眼耳及鼻舌，身意亦复然；
于此诸门户，比丘不防护。
饮食不知量，诸根不摄护；
身苦及心苦，彼当遭遇苦。
以身受煎熬，以心受煎熬；
或昼或夜间，如是住于苦。"
此义为世尊所说，如是我闻。第一；
2. 乐住经
29. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，具足两种法的比丘，于现法中住于乐，无恼害，无忧恼，无热恼；身坏命终后，当预期善趣。是哪两种？防护诸根门，以及于饮食知节量。诸比丘，具足这两种法的比丘，于现法中住于乐，无恼害，无忧恼，无热恼；身坏命终后，当预期善趣。"世尊说此义。于此，如是说：
"眼耳及鼻舌，身意亦复然；
于此诸门户，比丘善防护。
饮食知节量，诸根善摄护；
身乐及心乐，彼当获得乐。
以身不煎熬，以心不煎熬；
或昼或夜间，如是住于乐。"
此义为世尊所说，如是我闻。第二；
3. 热恼经
30. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，有两种可生热恼之法。是哪两种？诸比丘，于此有人未行善，未作功德，未作救护，已作恶，已行残暴，已造罪业。他因'我未行善'而热恼，又因'我已作恶'而热恼。诸比丘，这是两种可生热恼之法。"世尊说此义。于此，如是说：
"已造身恶行，及语恶行已；
已造意恶行，及其他过失。
未作善业已，多作不善业；
身坏无智者，当生于地狱。"
此义为世尊所说，如是我闻。第三；
4. 无热恼经

31. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dveme, bhikkhave, dhammā atapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekacco katakalyāṇo hoti, katakusalo, katabhīruttāṇo, akatapāpo, akataluddo, akatakibbiso. So ‘kataṃ me kalyāṇa’ntipi na tappati, ‘akataṃ me pāpa’ntipi na tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā atapanīyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Kāyaduccaritaṃ hitvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ hitvā, yañcaññaṃ dosasañhitaṃ.

‘‘Akatvākusalaṃ kammaṃ, katvāna kusalaṃ bahuṃ;

Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

5. Paṭhamasīlasuttaṃ

32. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi dvīhi? Pāpakena ca sīlena, pāpikāya ca diṭṭhiyā. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Pāpakena ca sīlena, pāpikāya ca diṭṭhiyā;

Etehi dvīhi dhammehi, yo samannāgato naro;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

6. Dutiyasīlasuttaṃ

33. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi dvīhi ? Bhaddakena ca sīlena, bhaddikāya ca diṭṭhiyā. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Bhaddakena ca sīlena, bhaddikāya ca diṭṭhiyā;

Etehi dvīhi dhammehi, yo samannāgato naro;

Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

7. Ātāpīsuttaṃ

34. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Anātāpī, bhikkhave, bhikkhu anottāpī [anottappī (bahūsu) aṭṭhakathā passitabbā] abhabbo sambodhāya, abhabbo nibbānāya, abhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Ātāpī ca kho, bhikkhave, bhikkhu ottāpī [ottappī (bahūsu)] bhabbo sambodhāya, bhabbo nibbānāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca . Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Anātāpī anottāpī, kusīto hīnavīriyo;

Yo thīnamiddhabahulo, ahirīko anādaro;

Abhabbo tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttamaṃ.

‘‘Yo ca satimā nipako jhāyī, ātāpī ottāpī ca appamatto;

Saṃyojanaṃ jātijarāya chetvā, idheva sambodhimanuttaraṃ phuse’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

8. Paṭhamanakuhanasuttaṃ



31. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，有两种无热恼之法。是哪两种？诸比丘，于此有人已行善，已作功德，已作救护，未作恶，未行残暴，未造罪业。他因'我已行善'而不热恼，又因'我未作恶'而不热恼。诸比丘，这是两种无热恼之法。"世尊说此义。于此，如是说：
"已舍身恶行，及语恶行已；
已舍意恶行，及其他过失。
未作不善业，多作诸善业；
身坏有智者，当生于天界。"
此义为世尊所说，如是我闻。第四；
5. 第一戒经
32. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，具足两种法的人，如所运载般置于地狱。是哪两种？以恶戒和恶见。诸比丘，具足这两种法的人，如所运载般置于地狱。"世尊说此义。于此，如是说：
"以恶戒恶见，此二法具足；
若有此世人，具足此二法；
身坏无智者，当生于地狱。"
此义为世尊所说，如是我闻。第五；
6. 第二戒经
33. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，具足两种法的人，如所运载般置于天界。是哪两种？以善戒和善见。诸比丘，具足这两种法的人，如所运载般置于天界。"世尊说此义。于此，如是说：
"以善戒善见，此二法具足；
若有此世人，具足此二法；
身坏有智者，当生于天界。"
此义为世尊所说，如是我闻。第六；
7. 精进经
34. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，不精进、无惭愧的比丘，不能证悟菩提，不能证得涅槃，不能证得无上解脱。诸比丘，精进而有惭愧的比丘，能证悟菩提，能证得涅槃，能证得无上解脱。"世尊说此义。于此，如是说：
"不精进无惭，懈怠少精进；
多昏沉睡眠，无愧不敬重；
如是比丘者，不能证胜觉。
具念明智禅，精进有惭愧，不放逸；
断生老系缚，于此证无上菩提。"
此义为世尊所说，如是我闻。第七；
8. 第一不谄经

35. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Nayidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati janakuhanatthaṃ, na janalapanatthaṃ, na lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ, na ‘iti maṃ jano jānātū’ti. Atha kho idaṃ, bhikkhave , brahmacariyaṃ vussati saṃvaratthañceva pahānatthañcā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Saṃvaratthaṃ pahānatthaṃ, brahmacariyaṃ anītihaṃ;

Adesayi so bhagavā, nibbānogadhagāminaṃ.

‘‘Esa maggo mahattehi [mahantehi (sī. ka.), mahatthehi (syā.)], anuyāto mahesibhi [mahesino (sī. ka.)];

Ye ye taṃ paṭipajjanti, yathā buddhena desitaṃ;

Dukkhassantaṃ karissanti, satthusāsanakārino’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

9. Dutiyanakuhanasuttaṃ

36. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Nayidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati janakuhanatthaṃ, na janalapanatthaṃ, na lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ, na ‘iti maṃ jano jānātū’ti. Atha kho idaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati abhiññatthañceva pariññatthañcā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Abhiññatthaṃ pariññatthaṃ, brahmacariyaṃ anītihaṃ;

Adesayi so bhagavā, nibbānogadhagāminaṃ.

‘‘Esa maggo mahattehi, anuyāto mahesibhi;

Ye ye taṃ paṭipajjanti, yathā buddhena desitaṃ;

Dukkhassantaṃ karissanti, satthusāsanakārino’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

10. Somanassasuttaṃ

37. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa [yoniso (sī. syā. pī.), yonissa (ka.)] āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya. Katamehi dvīhi? Saṃvejanīyesu ṭhānesu saṃvejanena, saṃviggassa ca yoniso padhānena. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Saṃvejanīyaṭṭhānesu [saṃvejanīyesu ṭhānesu (syā. pī.)], saṃvijjetheva paṇḍito;

Ātāpī nipako bhikkhu, paññāya samavekkhiya.

‘‘Evaṃ vihārī ātāpī, santavutti anuddhato;

Cetosamathamanuyutto, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Dve ca bhikkhū tapanīyā, tapanīyā paratthehi;

Ātāpī [dve pādā (ka.), dve ātāpī (sī.)] nakuhanā dve [na kuhanā ca (sabbattha)], somanassena te dasāti.

2. Dutiyavaggo

1. Vitakkasuttaṃ



35. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，修此梵行不是为了欺骗人，不是为了谄媚人，不是为了获得利养、恭敬、称赞的果报，不是为了'愿人们如此知我'。诸比丘，修此梵行是为了防护和断除。"世尊说此义。于此，如是说：
"为防护断除，非传闻梵行；
世尊已开示，趣向涅槃道。
此道诸圣者，大仙所随行；
随佛所教示，如法而修行；
奉行师教者，当作苦边际。"
此义为世尊所说，如是我闻。第八；
9. 第二不谄经
36. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，修此梵行不是为了欺骗人，不是为了谄媚人，不是为了获得利养、恭敬、称赞的果报，不是为了'愿人们如此知我'。诸比丘，修此梵行是为了证知和遍知。"世尊说此义。于此，如是说：
"为证知遍知，非传闻梵行；
世尊已开示，趣向涅槃道。
此道诸圣者，大仙所随行；
随佛所教示，如法而修行；
奉行师教者，当作苦边际。"
此义为世尊所说，如是我闻。第九；
10. 喜乐经
37. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，具足两种法的比丘，于现法中多住喜乐，且已正确地开始灭尽诸漏。是哪两种？对当警惕之处生起警惕，及警惕者如理精进。诸比丘，具足这两种法的比丘，于现法中多住喜乐，且已正确地开始灭尽诸漏。"世尊说此义。于此，如是说：
"对当警惕处，智者当警惕；
精进具慧者，比丘当观察。
如是住精进，寂静不掉举；
随顺心寂止，得达苦边际。"
此义为世尊所说，如是我闻。第十；
第一品终
其摄颂：
两比丘两热恼，两无热恼二戒，
两精进两不谄，以喜乐为第十。
2. 第二品
1. 寻经

38. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tathāgataṃ, bhikkhave, arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dve vitakkā bahulaṃ samudācaranti – khemo ca vitakko, paviveko ca [viveko ca (syā.)]. Abyāpajjhārāmo [abyāpajjārāmo (ka.), abyābajjhārāmo (?)], bhikkhave, tathāgato abyāpajjharato. Tamenaṃ, bhikkhave, tathāgataṃ abyāpajjhārāmaṃ abyāpajjharataṃ eseva vitakko bahulaṃ samudācarati – ‘imāyāhaṃ iriyāya na kiñci byābādhemi tasaṃ vā thāvaraṃ vā’ti.

‘‘Pavivekārāmo , bhikkhave, tathāgato pavivekarato. Tamenaṃ, bhikkhave, tathāgataṃ pavivekārāmaṃ pavivekarataṃ eseva vitakko bahulaṃ samudācarati – ‘yaṃ akusalaṃ taṃ pahīna’nti.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, tumhepi abyāpajjhārāmā viharatha abyāpajjharatā. Tesaṃ vo, bhikkhave, tumhākaṃ abyāpajjhārāmānaṃ viharataṃ abyāpajjharatānaṃ eseva vitakko bahulaṃ samudācarissati – ‘imāya mayaṃ iriyāya na kiñci byābādhema tasaṃ vā thāvaraṃ vā’ti.

‘‘Pavivekārāmā, bhikkhave, viharatha pavivekaratā. Tesaṃ vo, bhikkhave, tumhākaṃ pavivekārāmānaṃ viharataṃ pavivekaratānaṃ eseva vitakko bahulaṃ samudācarissati – ‘kiṃ akusalaṃ, kiṃ appahīnaṃ, kiṃ pajahāmā’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Tathāgataṃ buddhamasayhasāhinaṃ, duve vitakkā samudācaranti naṃ;

Khemo vitakko paṭhamo udīrito, tato viveko dutiyo pakāsito.

‘‘Tamonudaṃ pāragataṃ mahesiṃ, taṃ pattipattaṃ vasimaṃ anāsavaṃ;

Visantaraṃ [vesantaraṃ (sī. ka.), vissantaraṃ (pī.)] taṇhakkhaye vimuttaṃ, taṃ ve muniṃ antimadehadhāriṃ;

Mārañjahaṃ [mārajahaṃ (syā.), mānajahaṃ (sī. ka.), mānaṃ jahaṃ (pī.)] brūmi jarāya pāraguṃ.

‘‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, yathāpi passe janataṃ samantato;

Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedho, pāsādamāruyha samantacakkhu;

Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko, avekkhati jātijarābhibhūta’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

2. Desanāsuttaṃ

39. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa dve dhammadesanā pariyāyena bhavanti. Katamā dve? ‘Pāpaṃ pāpakato passathā’ti – ayaṃ paṭhamā dhammadesanā; ‘pāpaṃ pāpakato disvā tattha nibbindatha virajjatha vimuccathā’ti – ayaṃ dutiyā dhammadesanā. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa imā dve dhammadesanā pariyāyena bhavantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Tathāgatassa buddhassa, sabbabhūtānukampino;

Pariyāyavacanaṃ passa, dve ca dhammā pakāsitā.

‘‘Pāpakaṃ passatha cetaṃ [cekaṃ (sī. pī.), chekā (syā.)], tattha cāpi virajjatha;

Tato virattacittāse, dukkhassantaṃ karissathā’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

3. Vijjāsuttaṃ



38. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，如来、阿罗汉、正等正觉者常常生起两种寻思——安稳寻思和远离寻思。诸比丘，如来乐于无害，喜于无害。诸比丘，对于这样乐于无害、喜于无害的如来，常常生起这样的寻思：'以此行为，我不伤害任何动摇或不动摇的众生。'
诸比丘，如来乐于远离，喜于远离。诸比丘，对于这样乐于远离、喜于远离的如来，常常生起这样的寻思：'不善已断。'
因此，诸比丘，你们也应乐于无害而住，喜于无害。诸比丘，对于你们这些乐于无害而住、喜于无害的人，常常会生起这样的寻思：'以此行为，我们不伤害任何动摇或不动摇的众生。'
诸比丘，你们应乐于远离而住，喜于远离。诸比丘，对于你们这些乐于远离而住、喜于远离的人，常常会生起这样的寻思：'什么是不善？什么未断？什么应断？'"世尊说此义。于此，如是说：
"如来佛无能胜者，两种寻思常现起；
安稳寻思先宣说，其次远离被显示。
除暗度彼岸大仙，证得自在无漏者；
离贪于爱尽解脱，此牟尼最后身者；
我说彼舍魔越老。
如立山顶高峰上，周遍观望诸民众；
如是智者法所成，登上慧阁普眼者；
离愁观察陷愁者，为生老所降伏者。"
此义为世尊所说，如是我闻。第一；
39. 说法经
世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，如来、阿罗汉、正等正觉者有两种次第说法。是哪两种？'见恶为恶'——这是第一种说法；'见恶为恶已，于此厌离、离贪、解脱'——这是第二种说法。诸比丘，如来、阿罗汉、正等正觉者这是两种次第说法。"世尊说此义。于此，如是说：
"如来佛陀者，慈愍诸众生；
请观其次第，宣说此二法。
见此为恶已，于彼当离贪；
心已离贪者，当作苦边际。"
此义为世尊所说，如是我闻。第二；
3. 明经

40. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Avijjā , bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā anvadeva ahirikaṃ anottappaṃ; vijjā ca kho, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā anvadeva hirottappa’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yā kācimā duggatiyo, asmiṃ loke paramhi ca;

Avijjāmūlikā sabbā, icchālobhasamussayā.

‘‘Yato ca hoti pāpiccho, ahirīko anādaro;

Tato pāpaṃ pasavati, apāyaṃ tena gacchati.

‘‘Tasmā chandañca lobhañca, avijjañca virājayaṃ;

Vijjaṃ uppādayaṃ bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

4. Paññāparihīnasuttaṃ

41. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Te, bhikkhave, sattā suparihīnā ye ariyāya paññāya parihīnā. Te diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharanti savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Te [te ca kho (?)], bhikkhave, sattā aparihīnā ye ariyāya paññāya aparihīnā. Te diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharanti avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Paññāya parihānena, passa lokaṃ sadevakaṃ;

Niviṭṭhaṃ nāmarūpasmiṃ, idaṃ saccanti maññati.

‘‘Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, yāyaṃ nibbedhagāminī;

Yāya sammā pajānāti, jātibhavaparikkhayaṃ.

‘‘Tesaṃ devā manussā ca, sambuddhānaṃ satīmataṃ;

Pihayanti hāsapaññānaṃ [hāsupaññānaṃ (sī. aṭṭha.)], sarīrantimadhārina’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

5. Sukkadhammasuttaṃ

42. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dveme, bhikkhave, sukkā dhammā lokaṃ pālenti. Katame dve? Hirī [hiri (sī. syā. kaṃ. pī.)] ca, ottappañca. Ime ce, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṃ na pāleyyuṃ, nayidha paññāyetha mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vā. Sambhedaṃ loko agamissa yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā [soṇasigālā (sī. syā. kaṃ. pī.)]. Yasmā ca kho, bhikkhave, ime dve sukkā dhammā lokaṃ pālenti tasmā paññāyati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yesaṃ ce hiriottappaṃ, sabbadā ca na vijjati;

Vokkantā sukkamūlā te, jātimaraṇagāmino.

‘‘Yesañca hiriottappaṃ, sadā sammā upaṭṭhitā;

Virūḷhabrahmacariyā te, santo khīṇapunabbhavā’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

6. Ajātasuttaṃ



40. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，无明是不善法生起的先导，随之而来的是无惭无愧；诸比丘，明是善法生起的先导，随之而来的是惭愧。"世尊说此义。于此，如是说：
"此世及他世，一切诸恶趣；
皆以无明为根，积聚贪欲爱。
由此生恶欲，无惭不敬重；
因此造作恶，以此趣恶道。
是故断除欲，及贪与无明；
比丘生起明，舍离诸恶趣。"
此义为世尊所说，如是我闻。第三；
41. 慧失经
世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，失去圣慧的众生是极其衰损的。他们于现法中住于苦，有恼害，有忧恼，有热恼；身坏命终后，当预期恶趣。诸比丘，不失圣慧的众生是不衰损的。他们于现法中住于乐，无恼害，无忧恼，无热恼；身坏命终后，当预期善趣。"世尊说此义。于此，如是说：
"由失去智慧，观天人世间；
执著名与色，认为此是实。
慧为世间最，能趣于通达；
由此正了知，生有尽边际。
诸天及世人，对具念正觉；
最后身持者，具慧者景仰。"
此义为世尊所说，如是我闻。第四；
42. 净法经
世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，有两种净法护持世间。是哪两种？惭与愧。诸比丘，若这两种净法不护持世间，则此处不会知有母亲、姨母、伯叔母、师母或尊者妻。世间将混乱如羊、山羊、鸡、猪、狗、野狐。诸比丘，由于这两种净法护持世间，故知有母亲、姨母、伯叔母、师母或尊者妻。"世尊说此义。于此，如是说：
"若无惭与愧，常时不存在；
违背净根本，趣向生与死。
若具惭与愧，常时善安立；
梵行得增长，寂静不再生。"
此义为世尊所说，如是我闻。第五；
6. 无生经

43. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Atthi, bhikkhave , ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ. No cetaṃ, bhikkhave, abhavissa ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyetha. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Jātaṃ bhūtaṃ samuppannaṃ, kataṃ saṅkhatamaddhuvaṃ;

Jarāmaraṇasaṅghāṭaṃ, roganīḷaṃ [roganiḍḍhaṃ (sī.)] pabhaṅguraṃ [pabhaṅgunaṃ (ka. sī. ka.), pabhaṅguṇaṃ (syā.)].

‘‘Āhāranettippabhavaṃ, nālaṃ tadabhinandituṃ;

Tassa nissaraṇaṃ santaṃ, atakkāvacaraṃ dhuvaṃ.

‘‘Ajātaṃ asamuppannaṃ, asokaṃ virajaṃ padaṃ;

Nirodho dukkhadhammānaṃ, saṅkhārūpasamo sukho’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

7. Nibbānadhātusuttaṃ

44. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dvemā, bhikkhave, nibbānadhātuyo. Katame dve? Saupādisesā ca nibbānadhātu, anupādisesā ca nibbānadhātu.

‘‘Katamā ca, bhikkhave, saupādisesā nibbānadhātu? Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto. Tassa tiṭṭhanteva pañcindriyāni yesaṃ avighātattā [avigatattā (sī. aṭṭha.)] manāpāmanāpaṃ paccanubhoti, sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedeti . Tassa yo rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, saupādisesā nibbānadhātu.

‘‘Katamā ca, bhikkhave, anupādisesā nibbānadhātu? Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto. Tassa idheva, bhikkhave, sabbavedayitāni anabhinanditāni sīti bhavissanti [sītībhavissanti (?)]. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, anupādisesā nibbānadhātu. Imā kho, bhikkhave, dve nibbānadhātuyo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Duve imā cakkhumatā pakāsitā, nibbānadhātū anissitena tādinā;

Ekā hi dhātu idha diṭṭhadhammikā, saupādisesā bhavanettisaṅkhayā;

Anupādisesā pana samparāyikā, yamhi nirujjhanti bhavāni sabbaso.

‘‘Ye etadaññāya padaṃ asaṅkhataṃ, vimuttacittā bhavanettisaṅkhayā;

Te dhammasārādhigamā khaye ratā, pahaṃsu te sabbabhavāni tādino’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

8. Paṭisallānasuttaṃ



43. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，有无生、无有、无作、无为。诸比丘，若无此无生、无有、无作、无为，则于此处不会显现已生、已有、已作、有为之出离。诸比丘，正因为有无生、无有、无作、无为，故显现已生、已有、已作、有为之出离。"世尊说此义。于此，如是说：
"生有已生起，所作有为无常；
老死相连结，病巢易破坏。
以食为缘起，不宜生欢喜；
彼之出离寂，离思议常住。
无生未生起，无愁离垢道；
诸苦法灭尽，诸行止息乐。"
此义为世尊所说，如是我闻。第六；
44. 涅槃界经
世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，有此二种涅槃界。是哪两种？有余依涅槃界与无余依涅槃界。
诸比丘，什么是有余依涅槃界？诸比丘，于此比丘是阿罗汉，诸漏已尽，梵行已立，所作已办，舍离重担，达到自己的目标，尽诸有结，以正智而解脱。他的五根仍然存在，由于未灭故，经验可意不可意，感受苦乐。他的贪尽、嗔尽、痴尽，诸比丘，这称为有余依涅槃界。
诸比丘，什么是无余依涅槃界？诸比丘，于此比丘是阿罗汉，诸漏已尽，梵行已立，所作已办，舍离重担，达到自己的目标，尽诸有结，以正智而解脱。诸比丘，他于此处一切感受不再欢喜，将成为清凉。诸比丘，这称为无余依涅槃界。诸比丘，这是两种涅槃界。"世尊说此义。于此，如是说：
"具眼者已说，此二种涅槃，无所依如是；
一界现法有，有余依有尽，来世无余依，诸有皆灭尽。
知此无为道，心解脱有尽；
得达法真髓，喜尽如是者，舍离一切有。"
此义为世尊所说，如是我闻。第七；
8. 独处经

45. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Paṭisallānārāmā [paṭisallānārāmā (ka.)], bhikkhave, viharatha paṭisallānaratā, ajjhattaṃ cetosamathamanuyuttā, anirākatajjhānā, vipassanāya samannāgatā, brūhetā suññāgārānaṃ . Paṭisallānārāmānaṃ, bhikkhave, viharataṃ paṭisallānaratānaṃ ajjhattaṃ cetosamathamanuyuttānaṃ anirākatamajjhānānaṃ vipassanāya samannāgatānaṃ brūhetānaṃ suññāgārānaṃ dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Ye santacittā nipakā, satimanto ca [satimantova (sī. ka.)] jhāyino;

Sammā dhammaṃ vipassanti, kāmesu anapekkhino.

‘‘Appamādaratā santā, pamāde bhayadassino;

Abhabbā parihānāya, nibbānasseva santike’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

9. Sikkhānisaṃsasuttaṃ

46. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Sikkhānisaṃsā , bhikkhave, viharatha paññuttarā vimuttisārā satādhipateyyā. Sikkhānisaṃsānaṃ, bhikkhave, viharataṃ paññuttarānaṃ vimuttisārānaṃ satādhipateyyānaṃ dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Paripuṇṇasikkhaṃ [paripuṇṇasekhaṃ (sī.), paripuṇṇasekkhaṃ (syā.)] apahānadhammaṃ, paññuttaraṃ jātikhayantadassiṃ;

Taṃ ve muniṃ antimadehadhāriṃ, mārañjahaṃ brūmi jarāya pāraguṃ.

‘‘Tasmā sadā jhānaratā samāhitā, ātāpino jātikhayantadassino;

Māraṃ sasenaṃ abhibhuyya bhikkhavo, bhavatha jātimaraṇassa pāragā’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

10. Jāgariyasuttaṃ

47. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Jāgaro cassa, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sato sampajāno samāhito pamudito vippasanno ca tattha kālavipassī ca kusalesu dhammesu. Jāgarassa, bhikkhave, bhikkhuno viharato satassa sampajānassa samāhitassa pamuditassa vippasannassa tattha kālavipassino kusalesu dhammesu dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Jāgarantā suṇāthetaṃ, ye suttā te pabujjhatha;

Suttā jāgaritaṃ seyyo, natthi jāgarato bhayaṃ.

‘‘Yo jāgaro ca satimā sampajāno, samāhito mudito vippasanno ca;

Kālena so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno, ekodibhūto vihane tamaṃ so.

‘‘Tasmā have jāgariyaṃ bhajetha, ātāpī bhikkhu nipako jhānalābhī;

Saṃyojanaṃ jātijarāya chetvā, idheva sambodhimanuttaraṃ phuse’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

11. Āpāyikasuttaṃ



45. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，你们应乐于独处，喜于独处，专注于内心寂止，不舍禅定，具足观察，增长空闲处。诸比丘，对于乐于独处，喜于独处，专注于内心寂止，不舍禅定，具足观察，增长空闲处的人，当预期二果中的一果：或现法中证得究竟智，或有余依时得不还果。"世尊说此义。于此，如是说：
"心寂具慧者，具念而修禅；
正观诸法者，不顾著诸欲。
乐于不放逸，见放逸为畏；
不能有退失，近于涅槃者。"
此义为世尊所说，如是我闻。第八；
46. 学利经
世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，你们应以学为利益而住，以慧为上，以解脱为实质，以念为主导。诸比丘，对于以学为利益而住，以慧为上，以解脱为实质，以念为主导的人，当预期二果中的一果：或现法中证得究竟智，或有余依时得不还果。"世尊说此义。于此，如是说：
"圆满学无失，慧上见生尽；
此牟尼最后，身舍魔越老。
是故常乐禅，专注勤精进；
见生尽比丘，降魔及军众，超生死彼岸。"
此义为世尊所说，如是我闻。第九；
47. 觉寤经
世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，比丘应保持觉醒而住，具念，正知，专注，欢喜，清净，并于适时观察诸善法。诸比丘，对于保持觉醒而住，具念，正知，专注，欢喜，清净，并于适时观察诸善法的比丘，当预期二果中的一果：或现法中证得究竟智，或有余依时得不还果。"世尊说此义。于此，如是说：
"醒者听此法，睡者应觉醒；
醒胜于睡眠，醒者无怖畏。
谁醒具念知，专注喜清净；
适时观正法，一心除暗冥。
是故应亲近，觉寤勤智禅；
断生老系缚，于此证无上菩提。"
此义为世尊所说，如是我闻。第十；
11. 堕恶趣经

48. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dveme, bhikkhave, āpāyikā nerayikā idamappahāya. Katame dve? Yo ca abrahmacārī brahmacāripaṭiñño, yo ca paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carantaṃ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṃseti. Ime kho, bhikkhave, dve āpāyikā nerayikā idamappahāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Abhūtavādī nirayaṃ upeti, yo vāpi katvā na karomi cāha;

Ubhopi te pecca samā bhavanti, nihīnakammā manujā parattha.

‘‘Kāsāvakaṇṭhā bahavo, pāpadhammā asaññatā;

Pāpā pāpehi kammehi, nirayaṃ te upapajjare.

‘‘Seyyo ayoguḷo bhutto, tatto aggisikhūpamo;

Yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍamasaññato’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Ekādasamaṃ.

12. Diṭṭhigatasuttaṃ



48. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，若不舍离此二者，必堕恶趣地狱。是哪两者？一是非梵行者而自称梵行者，二是以无根据的非梵行诽谤完全清净修梵行者。诸比丘，若不舍离此二者，必堕恶趣地狱。"世尊说此义。于此，如是说：
"妄语者堕地狱，作已说未作者；
彼二死后同等，他世为下劣业。
多披黄衣者，恶法不自制；
以诸恶业故，彼生于地狱。
宁食热铁丸，如火焰炽燃；
不应破戒者，受用国施食。"
此义为世尊所说，如是我闻。第十一；
12. 见经


49. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dvīhi, bhikkhave, diṭṭhigatehi pariyuṭṭhitā devamanussā olīyanti eke, atidhāvanti eke; cakkhumanto ca passanti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, olīyanti eke? Bhavārāmā, bhikkhave, devamanussā bhavaratā bhavasammuditā tesaṃ bhavanirodhāya dhamme desiyamāne cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Evaṃ kho, bhikkhave, olīyanti eke.

‘‘Kathañca , bhikkhave, atidhāvanti eke? Bhaveneva kho paneke aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā vibhavaṃ abhinandanti – yato kira, bho, ayaṃ attā [satto (sī. ka.)] kāyassa bhedā paraṃ maraṇā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā; etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ etaṃ yāthāvanti. Evaṃ kho, bhikkhave, atidhāvanti eke.

‘‘Kathañca, bhikkhave, cakkhumanto passanti? Idha bhikkhu bhūtaṃ bhūtato passati; bhūtaṃ bhūtato disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, cakkhumanto passantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Ye [yo (syā. ka.)] bhūtaṃ bhūtato disvā, bhūtassa ca atikkamaṃ;

Yathābhūte vimuccanti, bhavataṇhā parikkhayā.

‘‘Sa ve [sace (ka. sī. syā. pī.)] bhūtapariñño, so vītataṇho bhavābhave;

Bhūtassa vibhavā bhikkhu, nāgacchati punabbhava’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dvādasamaṃ.

Dutiyo vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Dve indriyā dve tapanīyā, sīlena apare duve;

Anottāpī kuhanā dve ca, saṃvejanīyena te dasa.

Vitakkā desanā vijjā, paññā dhammena pañcamaṃ;

Ajātaṃ dhātusallānaṃ, sikkhā jāgariyena ca;

Apāyadiṭṭhiyā ceva [yeva (sī. syā.)], bāvīsati pakāsitāti.

Dukanipāto niṭṭhito.

49. 世尊所说，我闻阿罗汉所说 -
"诸比丘，天人为两种见解所困，有些退缩，有些超越，唯具眼者能见。
诸比丘，如何有些退缩？诸比丘，天人乐于有，喜于有，欢于有，当为他们说灭有之法时，心不趋入，不净信，不安住，不确信。诸比丘，如是有些退缩。
诸比丘，如何有些超越？有些人因有而苦恼，惭愧，厌恶，而欢喜无有——'尊者，此我（众生）身坏命终后断灭，消失，死后无有，此为寂静，此为殊胜，此为真实。'诸比丘，如是有些超越。
诸比丘，如何具眼者能见？于此，比丘如实见有为有；如实见有已，趣向厌离有，离贪有，灭有。诸比丘，如是具眼者能见。"世尊说此义。于此，如是说：
"如实见有已，及见超越有；
如实得解脱，尽有爱欲者。
遍知有比丘，离诸有爱欲；
由于灭坏有，不再趣后有。"
此义为世尊所说，如是我闻。第十二；
第二品终
其摄颂：
两根两热恼，以戒又两种；
无愧两谄诳，警惕为第十。
寻思与说法，明与慧为五；
无生界独处，学习与觉寤；
恶趣见为终，二十二宣说。
双品终

